Jautājumi un atbildes
Kādiem kritērijiem ir jāatbilst daudzzīvokļu ēkai, lai tās īpašnieki varētu pieteikties ES finansējuma saņemšanai siltināšanai?
Finansējums tiek piešķirts daudzzīvokļu ēkām, kas
- ir nodotas ekspluatācijā no 1944. līdz 1993.gadam (ieskaitot);
- ir sadalītas dzīvokļu īpašumos un vienam īpašniekam pieder ne vairāk kā 20% no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita;
- ēkas pārvaldīšanas tiesības ir nodotas īpašnieku sabiedrībai (biedrībai vai DzĪKS) vai ar īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai;
- iedzīvotāju parādsaistības nepārsniedz 15% (iepriekšējo 12 mēnešu periodā);
- ēkas neapdzīvojamā platība nepārsniedz 25% no dzīvojamās ēkas kopējās platības;
- pašvaldībā, kurā atrodas ēka, ir vismaz 2000 iedzīvotāju.
Vai daudzdzīvokļu ēku siltināšana ir obligāta?
Nē, daudzdzīvokļu ēku siltināšana nav obligāta, taču, ja to ir apstiprinājis daudzzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašnieku vairākums, tad šis lēmums ir saistošs arī tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas pret siltināšanu iebilst.
Par ko ir tiesīga lemt dzīvokļu īpašnieku kopsapulce?
Saskaņā ar likumu “Par dzīvokļa īpašumu”, dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir tiesīga lemt par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo daļu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tajā skaitā arī par ēkas siltināšanu. Dzīvokļu ēkās kopīpašums ir tas, kas nepieder kādam konkrētam īpašniekam, piemēram, kāpņu telpas, jumts, pamati, ārsienas. Parasti dzīvokļu īpašniekiem pieder domājamās daļas no kopīpašuma.
Vai dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir tiesīga pieņemt jebkādus lēmumus attiecībā uz dzīvokļu ēku?
Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce drīkst pieņemt lēmumus tikai par ēkas kopīpašuma daļu. Tā nedrīkst pieņemt lēmumus par konkrētam īpašniekam piederošu dzīvokli.
Kāpēc ēkai ir jāveic energoaudits?
Energoaudita mērķis ir noteikt darbības, kuras ir jāveic, lai iegūtu maksimālo siltuma ekonomiju. Pamatojoties uz energoauditoru ieteikumiem, tiek veikts ekonomiskais aprēķins un siltināšanas izmaksas tiek salīdzinātas ar plānoto siltuma ekonomiju.
Ar ko atšķiras energoaudits no termoaudita?
Energoaudita rezultāts ir atskaite, kurā ir veikts aprēķins par iespējām ietaupīt siltumu. Termoaudits ir ēkas termogrāfiskā apsekošana ar termogrāfisko kameru un tā var būt, kā daļa no energoaudita.
Vai energoauditu var veikt vasarā?
Jā, energoauditu var veikt vasarā un jebkurā citā gada laikā. Savukārt termogrāfiju ir iespējams veikt tikai tad, ja atšķirība starp ēkas telpu temperatūru un āra temperatūru ir vismaz 10 grādi.
Kāda informācija ir nepieciešama, lai veiktu kvalitatīvu energoauditu?
Lai veiktu kvalitatīvu energoauditu, energoauditoram būtu jāsniedz sekojošā informācija:
- ēkas inventarizācijas lietas kopija;
- dati par enerģijas patēriņu pēdējos piecos gados;
- dati par apkures sezonas ilgumu pēdējos piecos gados;
- informāciju par gaisa temperatūru iekštelpās apkures sezonas laikā;
- informāciju par jau veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem ēkā.
Energoauditoram ir arī jānodrošina iespēja apsekot ēku, t.sk. siltummezglu, pagrabu, bēniņus un citas ēkas vietas, piemēram tās, kur rodas pelējums.
Vai energoaudits ir tas pats, kas tehniskā apsekošana?
Energoaudits un ēkas tehniskā apsekošana ir divi atsevišķi procesi. Energoauditors nosaka enerģijas plūsmu ēkā un enerģijas taupīšanas iespējas. Savukārt, tehniskā apsekošana ir būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss. Tehnisko apsekošanu veic atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 405-01. Tehniskās apsekošanas atzinumā tiek norādīti būves nolietojums, bojājumi un priekšlikumi to risināšanai.
Vai var veikt vienlaicīgi energoauditu un ēkas tehnisko apsekošanu?
Jā, tas pat ir ieteicams, jo vienlaicīgi ēku var apsekot gan energoauditors gan būvinženieris. Iedzīvotāji tādējādi paātrina siltināšanas projekta gaitu.
Kādi ir galvenie ieguvumi no daudzzīvokļu ēkas siltināšanas?
Galvenie ieguvumi no pareizi veiktas ēkas siltināšanas ir sekojošie:
- samazinās apkures izmaksas;
- tiek uzlabots ēkas izskats;
- palielinās dzīvokļa vērtība.
Cik izmaksā vienas daudzzīvokļu ēkas siltināšana?
Uz šo jautājumu nevar viennozīmīgi atbildēt, jo izmaksas ir atkarīgas no ēkas un tās sistēmu tehniskā stāvokļa, tādēļ pirms dzīvokļu īpašnieku kopsapulce pieņem lēmumu par ēkas siltināšanu, ir jāveic tās tehniskā apsekošana un energoaudits. Izmaksas ir atkarīgas arī no izvēlētajiem materiāliem un veicamo siltināšanas darbu apjoma.
Piecstāvu ēkas siltināšanas izmaksas varētu būt diapazonā no 45 līdz 70 Latiem uz kv.m.
Cik lielu ES līdzfinansējumu var saņemt ēkas siltināšanai?
Vienam projekta iesniegumam maksimāli pieejamais finansējums ir 100000 Latu, nepārsniedzot 35 Latus uz vienu dzīvojamās ēkas kv.m. Finansētas tiek līdz 50% no kopējām projekta attiecināmām izmaksām.
Līdz kuram datumam var pieteikties ERAF līdzfinansējumam ēku siltināšanai?
Pieteikties līdzfinansējumam var tikmēr kamēr būs pieejami ERAF līdzekļi. SIA "Ēkas siltināšana paredz, ka finansējums būs pieejams vēl visu 2011.gadu.
Vai, saņemot bankas kredītu ēkas siltināšanai, tiek ieķīlāts dzīvoklis?
Nē, dzīvoklis netiek ieķīlāts. Kā nodrošinājums kalpo nākotnes naudas plūsma no palielinātiem apsaimniekošanas maksājumiem. Banka pirms kredīta izsniegšanas analizēs dzīvokļu īpašnieku apsaimniekošanas maksājumu parādu, kā arī var pieprasīt, lai lēmumu par kredīta saņemšanu apstiprina vismaz 51% dīvokļu īpašnieku.
Vai ēkas iedzīvotāji var pieteikties ES līdzfinansējumam, ja ēka ir nodota ekspluatācijā 1994.gadā?
Nē. ES līdzfinansējumam var pieteikties tikai to ēku iedzīvotāji, kuras ir nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1944. līdz 1993.gadam ieskaitot. Taču tuvākajā laikā tiks veiktas izmaiņas MK noteikumos un līdzfinansējumam varēs pieteikt arī vecākas un jaunākas ēkas.
Ēkas iedzīvotājiem ir vēlēšanas siltināt ēku, bet tā neatbilst ES līdzfinansējuma programmas kritērijiem, jo ir nodota ekspluatācijā 1994.gadā. Vai ir citas atbalsta programmas, kas veicina ēku energoefektivitāti?
Šobrīd ir pieejama valsts atbalsta programma energoaudita veikšanai (MK noteikumi Nr.59). Kompensēti tiek:
- 80% no energoaudita, bet ne vairāk kā 400 Ls;
- energoefektivitātes novērtēšanas precizēšana 100 Ls;
- ēkas tehniskā apsekošana un renovācijas tehn.projekta izstrāde, bet ne vairāk
kā 2500 Ls.
Veicot šīs darbības iedzīvotāji noskaidros, kādu siltuma ekonomiju ēkā var iegūt un salīdzināt to ar kredīta maksājumiem, kas būs jāmaksā par siltināšanu. Līdz šim jau simtiem ēku ir veiksmīgi nosiltinātas bez ES atbalsta.
Kādēļ manas ēkas apsaimniekotājs nav izrādījis nekādu iniciatīvu saistībā ar ēku siltināšanas programmu?
Iespējams, ka apsaimniekotājs nezin par ieguvumiem, ko dzīvokļu īpašnieki iegūs nosiltinot ēku vai arī apsaimniekotājam nav pieredzes, zināšanu un brīvu darbinieku siltināšanas projektu vadībai. Ēkas siltināšana ir pietiekoši sarežģīts process, tādēļ šajā gadījumā ir ļoti ieteicams izmantot profesionāla projekta vadītāja pakalpojumus.
Ko darīt, ja apsaimniekotājs noraida iedzīvotāju iniciatīvu siltināt daudzzīvokļu ēku?
Tādā gadījumā iedzīvotājiem siltināšanas projektam būtu jānolīgst projekta vadītājs. Ja apsaimniekotājs liks šķēršļus siltināšanas projekta gaitā, tad projekta vadītājs palīdzēs iedzīvotājiem izvēlēties citu apsaimniekotāju. Lēmumu par apsaimniekotāja maiņu pieņem dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, ja par to ir nobalsojis 50% dzīvokļu īpašnieku plus viens dzīvokļu īpašnieks.
Vai ēkas siltināšanas laikā iedzīvotājiem ir jāatbrīvo ēka?
Ēkas siltināšanas gaitā iedzīvotājiem ēka nav jāatbrīvo.
Kurā gada periodā ir iespējams veikt ēkas siltināšanas darbus?
Tas ir atkarīgs no siltināšanas tehnoloģijas. Ja iedzīvotāji ir izvēlējušies fasādi apmest un krāsot, tad šos darbus nevar kvalitatīvi veikt pie zemām gaisa temperatūrām. Ja iedzīvotāji plāno fasādi noklāt ar skārda vai minerālajām plāksnēm, tad šos darbus var veikt pie jebkuriem laika apstākļiem.
Apkures sezonas laikā praktiski nav iespējams pārtaisīt siltummezgla un apkures sistēmas uzlabošanas darbus, izņemot siltumizolācijas uzstādīšanu, jo lai to izdarītu ir jāatslēdz apkure.
Esmu pārliecināta, ka ēkas siltināšana ir izdevīga, bet nevaru pārliecināt citus ēkas iedzīvotājus pieņemt lēmumu. Ko man darīt šajā situācijā?
Jums ir jāorganizē iedzīvotāju sapulce par siltināšanu un jāuzaicina tajā piedalīties SIA "Ēkas siltināšana" speciālists, kurš varēs atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem. Ļoti lietderīgi ir arī iegūt informāciju par kopējiem ēkas apkures rēķiniem iepriekšējā apkures sezonā. Tādējādi var veikt sākotnējos aprēķinus par iespējamo siltuma ekonomiju un salīdzināt to ar siltināšanas izmaksām.
Esmu dzirdējis, ka Rīgas Siltums var pacelt siltuma tarifu siltinātām ēkām, lai kompensētu samazināto siltuma patēriņu. Vai tā var notikt?
Tāda iespēja ir ļoti maza, jo Rīgas Siltuma tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
Mūsu ēkā ir dzīvokļu īpašnieki, kas regulāri nemaksā par apkuri. Kā piedzīs maksājumus par siltināšanu no šiem nemaksātājiem?
Banku pieredze rāda, ka siltinātās ēkās nemaksātāju skaits samazinās, jo dzīvokļu īpašnieki beidzot saprot par ko viņi maksā. No nemaksātājiem sākotnēji maksājumus piedzen apsaimniekotājs, bet ja tas neizdodas, tad to dara kredītu piešķīrusī banka.
Cik ir jāmaksā par siltumenerģiju nosliltinātā ēkā?
Tas ir atkarīgs no siltuma tarifa, ēkas konstrukcijas un veiktajiem siltināšanas darbiem. Kompleksi siltinātās 602. vai 464. (Lietuviešu projekta) ēkas, kurās ir veikti gan siltināšanas, gan siltummezgla rekonstrukcijas darbi, maksājums par siltumu ir 40 - 50 santīmi par vienu dzīvokļa kv.m. Nesiltinātā ēkā maksājums pārsniedz 1 latu par vienu dzīvokļa kv.m.
Kā var vienkārši aprēķināt ēkas siltināšanas izmaksas vienam dzīvoklim?
Vienkāršs aprēķins lielākajā daļā gadījumu varētu būt neprecīzs, bet tomēr zināmu priekšstatu par izmaksām tas var sniegt. Ja pieņem, ka siltināšanas izmaksas vienam dzīvoklim ir 1700 Latu, tiek ņemts kredīts 100% apmērā uz 10 gadiem ar procentu likmi 8.5%, tad vidējais ikmēneša maksājums vienam dzīvoklim būs 20.98 Lati. Ja ēkas siltināšanai tiek piešķirts ES līzfinansējums 50% apmērā, tad mēneša maksājums samazināsies uz pusi un būs 10.49 Ls. No šī aprēķina var secināt, ka uz siltuma rēķina iedzīvotāji ieekonomēs vairāk nekā nāksies maksāt par siltināšanu.
Vai visa projekta dokumentācija ir jāsagatavo vienam izpildītājam?
Tas nav obligāti, bet ir ļoti ieteicams, jo tā būs lētāk un būs kvalitatīvāks rezultāts. Nereti sanāk, ka informācija dažādos projekta dokumentos atšķiras, piemēram, energoaudtā ir norādīts viens izolacijas biezums, bet tāmē ir norādits cits un tas var būt par iemeslu projekta noraidīšanai var nodošanai precizēšanai.
Cik maksā projekta dokumentācijas sagatavošana?
Visas projekta dokumentācijas sagatavošana, lai pieteiktu ēku ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, izmaksā no 2% līdz 5% no kopējās projekta summas. Parasti energoefektivitātes programmās daļu no šiem izdevumiem kompensē. Daudzdzīvokļu ēkām tiek kompensēti 50% no projekta dokumentācijas sagatavošanas izmaksām.
Cik daudz laika ir nepieciešams projekta dokumentācijas izstrādei?
Tas ir atkarīgs no tā vai ir sagatavoti nepieciešamie dokumenti. Vidēji projekta dokumentācijas izstrāde aizņem līdz 60 dienām.
Kādi dokumenti ir nepieciešami, lai uzsāktu projekta dokumentācijas sagatavošanu?
Pirmkārt, ir japaraksta līgums par projekta dokumentācijas izstrādi, kurā ir norādīta cena, termiņš un arī projektēšanas uzdevums. Lai uzsāktu darbu ir nepieciešama ēkas inventarizācijas lieta un ēkas energopatēriņa dati par vairākiem gadiem. Papildus ļoti noder zemes robežu plāns, īpašumtiesību dokumenti, biedrības vai kooperatīva reģistrācijas apliecība u.c. dokumenti.
Cik ilgā laikā projektu saskaņo būvvalde?
Ja process tiek virzīts kā vienkāršotā renovācija, tad būvvaldei ir jādod atbilde desmit darba dienu laikā pēc dokumentu ieniegšanas. Ja process nav vienkāršotā renovācija, tad vajag daudz vairāk laika, jo vispirms būvvaldē ir jāpieprasa projektēšanas un arhitektūras uzdevums.
Cik ilgā laikā LIAA izskata projekta pieteikumu?
Divi līdz trīs mēneši. Ja projektu iesniegsiet mēneša pēdējā dienā, tad tie būs divi mēneši, bet, ja mēneša pirmajā dienā, tad tie būs trīs mēneši.
Kādas ir iespējamās LIAA atbildes par projekta pieteikumu?
Ir iespējamas trīs atbildes:
- projekts apstiprināts
- projekts apstiprināts ar nosacījumu;
- projekts noraidīts.
Ja projekts tiek apstiprināts ar nosacījumu, tad tiek dotas vairākas dienas laika, lai labotu kādas kļūdas vai iesniegtu papildus informāciju. Ja projekts ir noraidīts, tad tas ir jāsniedz pilnībā no jauna. Vēl pastāv iespēja LIAA lēmumu pārsūdzēt Ekonomikas ministrijā.
Vai ir jāizsludina oficiāls iepirkums celtniecības uzņēmuma izvēlei?
Ja paredzamā darbu summa ir līdz 120000 Ls + PVN, tad iepirkums nav jāizsludina. Ja summa ir virs 120000 Ls + PVN, tad ir jāizsludina oficiāls iepirkums. Pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumiem, iepirkums ir jāveic jau no 10000 Ls + PVN.
Vai ēkas renovācijas gaitā ir iespējams veikt citus darbus, kas nav paredzēti projektā?
Citus darbus var veikt par saviem līdzekļiem. Ja ir nepieciešamība kaut ko darīt savādāk, nekā saskaņots sākotnējā projektā, tad vispirms tas ir rakstiski jāsaskaņo ar LIAA. Ja tiks veikti nesaskaņoti darbi, tad var nesaņemt līdzfinansējumu.
Kad tiek saņemts ERAF finansējums?
Līgums par ERAF finansējumu tiek parakstīts pirms celtniecības darbu uzsākšanas. Savukārt reālais finansējums tiek saņemts tikai pēc darbu pabeigšanas un noslēguma ziņojuma iesniegšanas. Praktiski tas nozīmē, ka pēc darbu pabeigšanas būs jāgaida vairāki mēneši līdz nauda tiks pārskaitīta uz projekta iesniedzēja kontu.
Kad var pieprasīt 60% ERAF līdzfinansējumu?
60% ERAF līdzfinansējumu var pieprasīt, ja uz projekta iesniegšanas brīdi ēkā ir vismaz 10% dzīvokļu īpašnieku, kam pašvaldība ir noteikusi maznodrošinātā statusu.
Vai var pretendēt uz 60% ERAF līdzfinansējumu, ja ēkā 2 no 23 dzīvokļu īpašniekiem ir maznodrošinātā statuss?
Nē. 2 dzīvokļu īpašnieki no 23 ir 8,7%. Vajag lai būtu vismaz 10% dzīvokļu īpašnieku ar maznodrošinātā statusu.
Vai ERAF līdzfinansējumu var pieprasīt arī logu un konvektoru nomaiņai dzīvokļos?
Tas ir atļauts. Ieteicams tikai veikt atsevišķu uzskaiti, lai par logu un konvektoru nomaiņu maksā tikai tie dzīvokļu
